Dizains

Sveiki visiem!

Šodien sagatavojām mazu ieskatu, kas ir dizains? Ko rada dizains? Un vizuāli dizaina objekti.

Dizains nav tikai skaistas lietas, pareizs krāsu slaikums vai inovatīva ideja. Zem jebkuras lietas ar ko saskaramies ikdienā – vienalga vai tas ir krēsls, interesanta vāze vai mājas fasāde, slēpjas rūpīgi izstrādāts koncepts. Mūsdienās dizains sevī ietver ne tikai estētisko baudījumu, bet arī funkcionalitāti, kas iedvesmo un padara dzīvi vienkāršāku.

Tatad...

Lai jums un mums butu vieglak,saprast,iegut viena vieta gruti iegustamu informaciju,un izmantot to savām macībām,darbam un interesei e- vidē!

Dizains ir process, kam raksturīgi: 

• radošums (creativity) - dizaina uzdevums ir radīt ko tādu, kas nav bijis līdz šim;
• komplicētība (complexity) - dizainam ir jāveic lēmumu pieņemšana starp dažādiem parametriem un mainīgiem lielumiem;
• kompromiss (compromise) - dizainam ir jālīdzsvaro dažreiz pretrunīgas prasības kā izmaksas un realizācija, estētisko un viegli lietojamo aspektu, materiālu un izturības komponenti;
• izvēle (choice) - dizainam ir jāizdara izvēle starp daudziem iespējamiem problēmas risinājumiem tā visos līmeņos sākot no pamatkoncepcijas līdz produkta detaļai, krāsai vai formai.

 ____________________________
 Dizains ir gan māksla, gan zinātne.
 ____________________________

Kādas, tad ir Dizaina jomas?

- dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas u.c. ēku interjeri, to elementi, mēbeles;
- unikālā dizaina objekti;
- vides objekti, to grupas vai sistēmas;
- vides labiekārtošana, tās elementi un mazās arhitektūras formas; - reklāmas elementi;
- rūpnieciski ražojami objekti (sadzīves priekšmeti, transporta līdzekļi, aparatūra, darba mašīnas, darbarīki u.c.);
- grafiskais dizains;
- iepakojuma dizains;
- virtuālā grafika, Web dizains;
- modes dizains, tekstila dizains;
- juvelierizstrādājumu dizains;
- fotodizains;
- pedagoģiskā darbība konkrētā dizaina jomā;
- dizaina teorija, publicistika.

Kads DIZAINS varētu būt?

• Neapzinātais dizains

Kaut kas tiek darīts, un dizaina vērtība netiek novērtēta. Ar rezultātu parasti viss ir kārtībā (vismaz pašam radītājam), jo ir svarīgākas lietas par ko uztraukties. Lai labāk būtu saprotams par ko ir runa, ņemsim par piemēru krēslu. Neapzinātā dizaina gadījumā ir diezgan nesvarīgi kā mēs to izveidojam, jo gelvenais ir lai ir kur piesēsties. Turklāt šis dizains pa spēkam ir lielākajai daļai cilvēku, arī tiem, kuri sevi nesauc par dizaineriem.

•  Stilīgais un dekoratīvais dizains

Dizains tiek veidots, lai būtu kruta un stilīgi. Rezultāts ir stilīgs un bieži tikai kosmētisks uzlabojums. Šāda pieeja ir ļoti populāra — apskatīties, kā tagad ir modē (vai bija modē 500 gadu iepriekš) un taisīt līdzīgi, nedomājot, cik tas ir atbilstoši vai lietderīgi. Līdz ar to dizaina funkcija ir tīri dekoratīva un to var tā arī dēvēt — dekorēšana (jā, ja pirms sāc ko taisīt, tu pēti žurnālus un interneta modes lapas, lai zinātu, kā jātaisa, tad esi iesprūdies tieši šajā fāzē). Krēslu gadījumā te ietilpst tie, kas veidoti lai imitētu oriģinālu.

• Forma un funkcija

Veidot dizainu tā, lai lietas funkcionētu labāk, efektīvāk, ērtāk. Viens no galvenajiem kritērijiem ir lietojamība, cik ērti, kā pilda tam paredzēto funkciju. Latvijas apstākļos ir ļoti populāri atsaukties uz funkcionālu dizainu, īpaši veidojot mājas lapas (citreiz pārprasti tiek dēvēts arī par minimālo, askētisko dizainu). Jebkurā gadījumā ir jābūt skaidrai produkta funkcijai un uzdevumam. Arī būt košam un pamanāmam vai smuki izskatīties var būt funkcija. Šāda veida dizains parasti iekļauj prototipēšanu, testēšanu, uzlabošanu — vairākas iterācijas, līdz tiek atrasts labākais risinājums.

• Problēmu risināšana

Dizains atrod jaunas iespējas, risinot esošās problēmas. Šāda veida pieeja sevī parasti ietver pētīšanas fāzi, problēmas analīzi un tikai tad ķeršanos klāt pie piemērotākā risinajuma meklēšanas. Rezultāta mēraukla ir pati problēma jeb cik lielā mērā tā tiek atrisināta. Šo varētu saukt par klasisko dizaina praksi  un tieši uz šo bieži vien tiek aicināts tiekties. Tomēr jāņem vērā, ka tā ir tikai viena no pieejām.

• Virzošais dizains

Dizains darbojas kā virzītājspēks un paplašina esošās prakses robežas. Šis ir visradošākais dizaina veids un to var salīdzināt ar lūzuma punktiem mākslā, kad pēkšņi rodas renesanse, modernisms un tamlīdzīgi. Krēslu gadījumā te ietilpst krēsli, kas aizsāk jaunu novirzienu, piemēram, izmantojot jaunus materiālus vai esošos vēl nebijušā veidā.

•  Māksla

Šo izvairījos likt kā vienu no 5 dizaina veidiem, tomēr tas ir pieminēšanas vērts. Māksla parasti no dizaina atšķiras ar to, ka iztrūkst ārējas problēmas jeb uzdevuma un mākslinieks risina sevi jeb dara tā, kā pašam šķiet labāk. Tomēr arī dizainam var pieiet kā mākslai un izmantot dizaina izteiksmes līdzekļus. Šajā gadījumā funkcija noteikti nav prioritāte. Grafiskajā dizainā tam ir pietuvojies, piemēram, Sagmeister, produktu dizainā  www.dunneandraby.co.uk. Parasti šādiem darbiem salasāmība vai funkcija noteikti nav prioritāte, bet dizaineriem, līdzīgi kā māksliniekiem, bieži vien veidojas savs rokraksts.

Kas tad ir labi un kas ir slikti?

Jāsaka, ka neviena no šīm pieejām nav viennozīmīgi laba vai slikta — nevar apgalvot, ka ome dārzā, kas sēž uz bluķa sēž slikti vai bluķis ir slikts dizains, turpetī Korbizjē krēsls ir labs un ome uz viņa noteikti sēdēs labi.

Drīzāk šo visu var aplūkot kā rīkus — jo vairāk esi spējīgs izmantot, jo plašākas iespējas. Vēl vairāk — šis iedalījums tiek saistīts arī ar dizaina brieduma fāzēm(design maturity). Jo pieaugušāks ir dizaineris, jo vairāk pieejas tas spēj izmantot. Tātad ja dizaineris risina problēmu, tad viņš izmanto arī dekorēšanu un domā par funkciju. Tieši spēja manipulēt ar šīm pieejām ļauj paplašināt esošā dizaina robežas.

To visu var izkārtot arī piramīdā. Gluži kā Maslova variantā, kur apakšā ir visi, bet augšā tiek tikai daži.